Apsildāmās grīdas var tikt uzstādītas divos veidos: mitrā ieklāšana un sausā. Mitrā metode, kad apkures caurules tiek iebetonētas.
Sausā metode – caurules tiek iemontētas atsevišķās konstrukcijās, nav nepieciešama betonēšana.
Mitrā uzstādīšanas metode nav piemērota visās vietās. Ja ir koka māja, diezin vai izvēlēsieties šo metodi, it īpaši, ja ir vēlme uzstādīt apsildāmo grīdu otrajā stāvā.

Lai panāktu maksimālu efektivitāti, betona slānis nedrīkst būt pārāk biezs, ne vairāk kā 45 – 50 mm, lai gan dažos gadījumos tas var būt arī biezāks.
Jo biezāks ir betons, jo ilgāk tas uzsilst, tas patērē enerģiju. Koka mājās nebūtu nepieciešams veidot betona pārklājumu, tāpēc apsildāmo grīdu ierīkošanai labāk derēs sausā metode.
Sausā metode bieži tiek izmantota renovētās mājās ar samērā zemiem griestiem, jo izvēloties mitro metodi, ir jāatceras, ka grīdas līmenis paaugstināsies vismaz par 10 centimetriem.
Uz pamatnes klāj polistirola plākšņu slāni (daži eksperti iesaka pat divus slāņus, liekot tos šaha dēļa veidā), tiek uzlikta plēve, stiprinājuma režģis, pie tā montē caurules.
Gatavā konstrukcija pēc ieklāšanas tiek pārklāta ar 4,5 – 5 cm biezu betona slāni. Rezultātā grīdas līmenis paceļas par vismaz 10 cm. Nedrīkst aizmirst, ka grīdas segumam joprojām jābūt 2 – 3 cm, neatkarīgi no tā, vai tās ir flīzes vai lamināts.
Ja telpā nav iespējams paaugstināt grīdas līmeni par 10 – 15 cm, būs jāizvēlas sausā ieklāšanas metode, kas neprasa tik augstu grīdas līmeņa pacelšanu.

Kāda veida grīdas segumu var izmantot?

Ir iespējams izmantot jebkāda veida grīdas segumu, ja siltuma pretestība nepārsniedz standartu. Koka, paklāja vai citiem grīdas segumiem termiskajai pretestībai nevajadzētu pārsniegt 0,15 m²k/w, tas ir minēts pie konkrētā grīdas seguma raksturlielumiem.
Nevajadzētu baidīties ēkā izmantot dažādus segumus, tos var brīvi kombinēt, taču tas ir jāņem vērā veicot aprēķinus.

Kā arī siltajām grīdām būs nepieciešams apakšklājs ar zemu siltuma pretestību un hidroizolācijas barjeru. Siltuma pretestība apakšklājam nedrīkstētu pārsniegt 0.07 m²K/W un viss, kas ir ar lielāku koeficentu, skaitās kā apakšklājs ar siltuma izolācijas īpašībām.
Tāpēc iesaka vadīties tieši pēc šiem parametriem.

Kas ir kolektors un kur tas jāuzstāda?

Kolektors ir centrālais sadales punkts, pie kura ir pieslēgtas grīdas apsildes cilpas.
To izmanto arī ūdens plūsmas kontrolei un cilpu noslēgšanai, lai cilpas/telpas varētu regulēt neatkarīgi vienu no otras.

Kāda veida temperatūras regulatorus izvēlēties: bezvadu vai vadu?

Saskaņā ar likumdošanu, katrā telpā jābūt iespējai regulēt temperatūru, tādējādi nodrošinot zemāku enerģijas patēriņu un augstāku komforta līmeni.
Bezvadu risinājums ir mūsdienīgāks, ļauj brīvi mainīt termostatu novietošanas vietu, kā arī regulēt apkures sistēmu attālināti.
Savukārt, vadu risinājums ir pastāvīgi pieslēgts barošanas avotam, bet jārēķinās ar lielākām uzstādīšanas izmaksām, jo nepieciešams izvilkt vadus.

Kas ir autobalansēšana?

Smatrix temperatūras regulatoros iebūvētā autobalansēšanas tehnoloģija katrai telpai paredz un pielāgo precīzu nepieciešamās enerģijas daudzumu, lai nodrošinātu optimālu komfortu un precīzu iestatītās temperatūras uzturēšanu, patērējot pēc iespējas mazāk energoresursu.
Tas nozīmē, ka nav nepieciešama manuāla sadalītāja plūsmu regulēšana, kas bieži vien netiek veikta vai ir veikta nekorekti, jo iztrūkst precīzs apkures sistēmas aprēķins. Dokumentāli pierādīts, ka šāda veida patentētā autobalansēšanas sistēma ietaupa līdz pat 20% enerģijas.

Vai grīda var būt pārāk karsta?

Nē. Pareizi izveidota grīdas apsildes sistēma nodrošina energoefektīvu, komfortablu sistēmas darbību un izplatītais siltums ir patīkams visām paaudzēm, kā arī mājdzīvniekiem.

Vai silto grīdu sistēma nekaitē cilvēkiem ar alerģiju?

Bieži vien cilvēkiem šķiet, ka grīdas apkure veicina putekļu cirkulāciju. Šeit būtu būtiski atcerēties fizikas likumus, grīdas virsmas temperatūra apkures sezonas laikā svārstās robežās no +20°C līdz +29°C, atkarībā no ēkas siltinājuma un ārējās temperatūras.
Tādēļ siltās grīdas ir veselīgs apsildes veids, jo pateicoties minimālai putekļu kustībai telpā, tā ir visatbilstošākā apkures sistēma cilvēkiem, kuri cieš no alerģijas izraisītām slimībām.

Kāpēc siltās grīdas ir tik ērts apsildes veids?

Atšķirībā no tradicionālajām apkures sistēmām, kas silda tikai gaisu, zemgrīdas izstarojošā apsilde sasilda grīdu un objektus, kas saskaras ar to.
Grīda pilnā tās apjomā izplata vienmērīgu, komfortablu siltumu. Siltās grīdas neaizņem telpu, tādējādi palielinot apdzīvojamo platību, kā arī pateicoties vienmērīgam temperatūras sadalījumam, šāds apkures veids ir aptuveni par 12% ekonomiskāks, salīdzinot ar radiatoru apkures sistēmu.

No radiatoriem uz siltajām grīdām.

Ja ir izlemts pāriet tikai uz siltās grīdas apsildi, noņemot radiatorus, to demontāžas metodes galvenokārt ir atkarīgas no izmantotajiem stiprinājumiem un to atrašanās vietas attiecībā pret radiatoru.
Pirmais solis, demontējot radiatorus – apkures sistēmas atvienošana un šķidruma iztukšošana. Vai tas ir alumīnija vai čuguna radiators – darbību algoritms ir vienāds.