Kā izvēlēties siltumsūkņa jaudu?

Būtiski ir izvēlēties konkrētai ēkai (telpai) atbilstošas jaudas iekārtu. Uzstādot iekārtu ar pārāk mazu jaudu, būs salīdzinoši dārga ekspluatācija virs -5 °C . Telpām būs nepieciešama elektriskā piesilde.
Pārlieku jaudīgai iekārtai pie salīdzinoši zemām āra temperatūrām enerģijas patēriņš būs nepamatoti augstāks.
Sākotnējam un vispārīgam aprēķinam var izmantot formulu: 1kW jaudas uz katriem 10m².
Aprēķinot iekārtas jaudu ir jāņem vērā vairāki faktori:

• Apkures veids (siltās grīdas vai radiatori)
• Mājas siltuma zudumi (jaunbūvei nepieciešams energo sertifikāts)
• Nepieciešamais siltā ūdens daudzums
• Ierastā un vēlamā istabas temperatūra
• Augsta vai zema turpgaitas temperatūra

Esošai mājai aprēķinu var veikt, vadoties no iepriekšējo gadu kurināmā (gāzes vai granulu) patēriņa.
Iekārtas un ražotājus nevar salīdzināt tikai pēc iekārtu jaudas (kW) un cenas. Jauda un efektivitāte ir atšķirīga, un arī jaudas aprēķini ir atšķirīgi.

Kāda ražotāja iekārtu izvēlēties?

Objektīvi salīdzināt iekārtas bez priekšzināšanām nav viegli.
Siltumsūknis ir iekārta, ko pērkat uz aptuveni 12-17 gadiem. Primāri būtu jāskatās uz iekārtām, kas Latvijas tirgū ir pieejamas jau ilgāku laiku, tādējādi ir pārbaudītas un labi strādā mūsu klimatiskajos apstākļos.
Otra ne mazāk būtiska nianse ir rezerves daļu pieejamība un cena. Ne visām budžeta klases iekārtām pēc 5 gadiem ir pieejamas rezerves daļas.

Kāda ir siltumsūkņa efektivitāte (COP)?

Šis ir jautājums, kuram nav viennozīmīgas atbildes. COP var mainīties no ļoti daudziem faktoriem.
Primāri to ietekmē:

• Mājas siltuma zudumi
• Turpgaitas temperatūra
• Āra gaisa temperatūra
• Telpas temperatūra

Katra māja ir atšķirīga. Pat salīdzinot divas mājas ar vienādu platību, skaitļi atšķiras.
Vidēji gada griezumā COP pie mums varētu būt no 2,7 - 3,5, ar retiem izņēmumiem pasīvām mājām, kur COP var būt augstāks.
Liela daļa ražotāju reklāmās uzrāda aprēķinus, kas izdarīti pie āra temperatūras +7 °C un turpgaitas temperatūras ne augstākas kā +35 °C.

Kas ir svarīgi pie montāžas?

Uzstādot iekārtu, svarīgi ievērot ražotāja montāžas instrukciju, neignorējot noteiktos cauruļu diametrus, lai būtu iespējams nodrošināt nepieciešamo minimālo plūsmu.
Gadījumos, kad notiek gāzes katla nomaiņa uz siltumsūkni jau esošā mājā, cauruļu diametri ir par mazu, un nodrošināt nepieciešamo caurplūdi bez bufertvertnes nav iespējams.

Ar integrētu vai dalīto siltā ūdens tvertni?

Šis nav tikai cenas jautājums pie iekārtas iegādes. Vadošo zīmolu ražotāji izmanto nerūsējošā tērauda integrētās siltā ūdens tvertnes. Iekārta ir rūpnieciski ražota un efektīva ūdens uzsildīšana ietver optimālu dezinfekcijas cikls pret legionellas baktēriju.
Ražotāji, kuriem ir dalītās nerūsējošā tērauda tvertnes, izmanto šo risinājumu, lai palielinātu siltā ūdens apjomu no 230 uz 300l.
Uzstādot iekārtu ar dalīto tvertni, nereti tiek izmantotas emaljētās tvertnes, kas savu funkciju pilda, bet kvalitāte nav salīdzināma un izmaksu atšķirība uz kopējā investīciju apjoma ir salīdzinoši nenozīmīga.

Kāpēc jāliek bufertvertne?

Vairāki ražotāji un montieri bufertvertni iekļauj kā standarta risinājumu.
Nelielās apkures sistēmās ar nelielu siltumnesēja (ūdens) apjomu bufertvertni liek, lai palielinātu sistēmas apjomu un stabilizētu siltumsūkņa darbību.
Ilgtermiņā bufertvertne ļauj siltumsūknim strādāt ar mazākām temperatūras svārstībām un enerģijas patēriņš būs ievērojami mazāks

Kāpēc apdrošināt siltumsūkni?

Viena no izplatītākajām problēmām ir vadības bloka bojājumi, kas var rasties no sadales tīkla pārsprieguma vai sprieguma krituma, zibens spēriena u.tml. Lai izvairītos no nevajadzīgām izmaksām, iesakām iekārtu apdrošināt.
Siltumsūkņa apdrošināšana ir salīdzinoši vienkārša papildus opcija pie mājas apdrošināšanas.

Cik gadu garantija ir gaiss-ūdens siltumsūknim?

Iekārtu garantijas laiks starp ražotājiem atšķiras. Standartā tie ir 2 gadi, bet daži ražotāji piedāvā pat 5 gadu garantiju.

Kā darbojas gaiss-ūdens siltumsūknis?

Siltumsūkņa darbības princips ir salīdzinoši vienkāršs. Sistēmu veido četras pamat sastāvdaļas:

• Kompresors
• Kondensators
• Izplešanās vārsts
• Iztvaicētājs

Blokus (ārējo un iekšējo) savstarpēji savieno slēgta sistēma, kurā plūst aukstumaģents (freons).
Mainoties spiedienam, mainās aukstumaģenta temperatūra, un tā fizikālais stāvoklis no šķidra pārtop par gāzveida. Aukstumaģents sāk vārīties pie -23°C

Aukstumaģenta darbības cikls:

Kompresoram (atrodas āra blokā) saspiežot aukstumaģentu un paaugstinot spiedienu sistēmā, mainās aukstumaģenta temperatūra, kas var sasniegt kritisko temperatūru līdz +70°C (split sistēmā parasti tas ir līdz +60°C).
Kondensatorā - siltummainī (atrodas iekšējā blokā) aukstumaģents nokļūst kā karsta gāze. Siltummainī no vienas puses ir aukstumaģents, no otras – apkures ūdens, kā rezultātā notiek siltumenerģijas apmaiņa. Atdodot siltumu apkures sistēmai, aukstumaģents kondensējas un plūst uz āra bloku šķidrā veidā.
Izplešanās vārsts (atrodas āra blokā) izplešanās vārsta galvenais uzdevums ir samazināt un sabalansēt aukstumaģenta spiedienu un temperatūru pirms nonākšanas iztvaicētājā.
Iztvaicētājs (atrodas āra blokā) ir āra bloka radiators kurā ieplūst aukstumaģents. Ar ventilatora palīdzību caur iztvaicētāju tiek pūsts āra gaiss no kā aukstumaģents paņem siltumenerģiju. Ņemot vērā aukstumaģenta fizikālās un ķīmiskās īpašības, tas ir iespējams līdz pat -25°C. Uz iztvaicētāja no ārpuses veidojas apsaluma ledus, kas ir āra gaisa mitrums. Iztvaicētājā aukstumaģents pārtop gāzē un nokļūst kompresorā.
Kad āra temperatūra ir zem +7°C, iztvaicētājam iestājas atkausēšanās cikls. Atkausēšanās cikls notiek aptuveni 1 reizi stundā.
Zemes siltumsūkņa gadījumā iztvaicētāja funkciju veic zemē ieraktais kontūrs, kas atdzesē aukstumaģentu. Viena no būtiskākajām atšķirībām starp gaiss-ūdens un zemes siltumsūkni ir -25°C robeža āra temperatūrai, kuru sasniedzot, gaiss-ūdens siltumsūknis vairs nespēj sildīt.

Kas ir aukstumaģents (f-gāze)?

Aukstumaģents (freons) ir viela, kas pārnes siltumenerģiju no āra gaisa uz apkures sistēmu. Šajā procesā aukstumaģents mainās no šķidra uz gāzveida stāvokli. F - gāzes fizikālās un ķīmiskās īpašības ir labi piemērotas siltumsūkņa darbības ciklam.
Šādi izmantojot fizikas likumus, ar mazāku enerģijas daudzumu, kas darbina siltumsūkni, var iegūt lielāku enerģijas daudzumu mājas apkurei.
Mūsdienās izmanto pēc iespējas videi draudzīgus aukstumaģentus R32. Rīkoties ar akstumaģentiem drīkst tikai licencēti uzņēmumi un sertificēti montieri.

Kā darbojas siltummainis?

Gaiss-ūdens siltumsūkņos pamatā ir plākšņveida siltummaiņi, kas sasniedz līdz pat 90% efektivitāti. Siltummainis sastāv no divām atsevišķām caurplūdes sistēmām - freona un apkures, kur notiek siltumapmaiņa. Siltummainis tiek izmantots tikai apkures sistēmai.
Pie siltummaiņa tiek veikti apkures sistēmas turpgaitas un atpakaļgaitas temperatūras mērījumi.
Siltajām grīdām ΔT būs 5°C, radiatoriem ΔT būs 10°C. Vadoties no šīs informācijas, tiek regulēta siltumsūkņa darbība.

Kādus iestatījumus izmantot siltumsūknim?

Siltumsūkņa iestatījumu regulēšanai parasti tiek izmantota āra gaisa temperatūra vai telpas vēlamā temperatūra.
Izmantojot telpas temperatūras sensorus, palielinās iespēja, ka siltumsūkņa darbība būs saraustīta un mazāk efektīva.
Optimālāk būtu siltumsūkni ieregulēt pēc āra un turpgaitas temperatūras, izvēloties piemērotāko līkni Jūsu mājai.

Vai siltumsūkni var uzstādīt, ja 1.stāvā ir siltās grīdas un 2.stāvā radiatori?

Atbilde ir - jā var. Katrā stāvā būs atšķirīga padeves temperatūra. Iespējami dažādi risinājumi. Var izvēlēties divzonālo siltumsūkni, vai arī izbūvēt apkures pusē atsevišķi zonas nodalījumu siltajām grīdām.